Par Mums

Vīna darīšanas tradīcijas nav meklējamas tikai siltajās dienvidu zemēs, bet arī tepat pie mums Latvijā. Kā vēsta leģendas, hercogs Jēkabs jau tālajā 17. gs. bija izveidojis vīna dārzus Kurzemē. Un teju katrā viensētā jau iz seniem laikiem ir darināts gan vīnogu, gan mūsu reģionam raksturīgāks – augļu un ogu vīns.

Sadarbībā ar biedrību “Kurzemes vietējie produkti” arī Aizputes pilsmuižas senajos velvju pagrabos netiek aizmirstas senās vīna darināšanas tradīcijas. Paaudzēs nodotas zināšanas, kas kalpojušas kā vaļasprieks un aizraušanās, ir ļāvušas veidot ģimenes uzņēmumu Eko Vīns, kas šodien sniedz iespēju jebkuram interesentam uzzināt ko vairāk par vīna darīšanu, kā arī nobaudīt Aizputes vīna darītavā tapušo vīnu. Cilvēka lielākās vērtība ir veselība, tāpēc vīna pagrabos tiek darināts tikai dabīgs vīns, kura darīšanas procesā netiek pievienoti ne sulfīti, ne kādi citi ķīmiski konservanti, kas varētu kaitēt veselībai. Mūsu misija ir sniegt iespēju nobaudīt izsmalcinātu Aizputē darinātu vīnu, kā arī piedāvāt dabiska un veselīga vīna baudīšanas procesu no mūsu reģionā augošām, vitamīnu bagātām ogām un augļiem. Vēlamies sekmēt un attīstīt augļu vīna darīšanas tradīcijas Latvijā. Garantējam Jums patīkami pavadītu laiku pie laba vīna glāzes!

“Balttour 2014″ Ķīpsalā

21. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2014″ notiks 2014. gadā no 7. līdz 9. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, kurā piedalās arī Aizputes vīna darītava “Eko Vīns”. Izstādes apmeklētāji tiek aicināti šogad paviesoties Aizputes vīna darītavā, kā arī saskandināt un nobaudīt pa kādai glāzei vīna.

“Eko Vīns” pārstāv Kurzemi Briseles ražojumu tirdziņā

LR vēstnieks Beļģijā Raimonds Jansons un Luksemburgas provinces tūrisma ministrs Beļģijā Collina kungs, – balstoties uz iepriekšēju pozitīvu sadarbību, ielūdza Kurzemes pārstāvjus piedalīties Briseles ražojumu tirdziņā ar Kurzemes ražojumiem. Luksemburgas laukumā Kurzemi pārstāvēja arī Aizputes vīna darītava Eko Vīns, ļaujot novertēt beļģiem Kurzemē ražota vīna garšu. Lielu interesi par to izrādīja gan vietējie iedzīvotāji, gan Briselē dzīvojošie un strādājošie latvieši.